Par abortu

Abortu veidi un to sekas


8. nedēļas vecs bērns

Briesmīgais aborta noziegums

Aborts ir tīša un apzināta cilvēciskas būtnes, kas atrodas savas eksistences sākuma fāzē, slepkavība, neatkarīgi no pielietotajiem līdzekļiem.

Jānis Pāvils II, "Dzīvības Evanģēlijs"

Cilvēka dzīvības neaizskaramība ir ētikas princips, kuru sabiedrībai ir jārespektē, lai tā būtu civilizēta, lai tajā katrs varētu dzīvot viņa cieņai atbilstošu dzīvi. Dzīvības neaizskaramība un svētums ir paša Dieva likumā - desmit baušļu centrā: "Tev nebūs nokaut!" (Izc 34:28).

Cilvēka dzīvības iznicināšana ir pretrunā ar cilvēka cieņu, viņa sirdsapziņu un sabiedribas labklājību. Nav nekādu šaubu par to, ka katra cilvēka dzīvība visā tās vienreizīgumā sākas uzreiz no cilvēka ienemšanas brīža mātes miesās, tādēļ ikviens aborts - jau ieņemta bērna iznīcināšana, neatkarīgi no bērna vecuma - vai tas būtu dažas nedēļas, vai stundas vai minūtes, kas ir pagājušas no bērna ienemšanas brīža, - ir noziegums pret bērna dzīvību. Šis ir īpaši smags noziegums, jo ir izslēdzoša pretruna ar bērna pašām pirmajām un neaizskaramajām tiesībām uz dzīvību. Katrs aborts, tāpat kā katra pamudināšana uz abortu, vai palīdzība aborta veikšanā, ir tiešs Dieva baušla "Tev nebūs nokaut!" pārkāpums.

Abortā tiek nogalināts bērns, kas nevienam nav izdarījis neko sliktu, un ir tik mazs un vājš, ka nekādā veidā nespēej sevi aizstāvēt. Mātes klēpis ir viņa vienīgais patvērums, viņa visdrošākā dzīves vieta - tieši zem mātes sirds, un ko tad, ja šī visdrošākā un vismīļākā vieta kļūst viņam par nāves vietu, tā arī saules gaismu neieraudzījušam?

Ķirurģiska aborta veidi

Ir četri plašāk pielietotie ķirurģiskā aborta veidi - katrs no viņiem briesmīgs un necilvēcīgs:

Vakuuma (putekļu sūcēja) metode: ar spēcīgu sūkni, kas ievietots mātes dzemdē, bērns tiek saraustīts gabalos un izsūkts.
Izgriešanas metode: bērns tiek izgriezts ar ķirurģisku instrumentu no mātes dzemdes. Šādi mazuļi tiek izmantoti eksperimentiem, vai arī tie tiek sadedzināti vai noslīcināti.
Sagriešanas metode: "ārsts" sagriež mazuli gabalos mātes dzemdes iekšienē.
Sāls metode: bērnam apkart esošajā amniona maisā tiek ievadīts sāls škīdums.

Bez abortiem mūsu tradicionālā izpratnē ir ķimiskie aborti, kā arī abortatīvi mehāniski un ķīmiski līdzekļi, ko sabiedrība izplata kā kontraceptīvus līdzekļus:

Spirāle. Spirāle neļauj jau ieņemtam bērnam ieligzdoties dzemdē. Bieži vien vinš nomirst vecumā no divām dienām līdz nedēļai.
Pretbērnu tabletes. Tablete bojā iekšējo dzemdes sieniņu, kā rezultātā tiek apgrūtināta vai padarīta neiespējama bērna implantācija dzemdē, kā arī tiek kavēta jaunās dzīvības barībai nepieciešamo vielu izstrāde, ka rezultātā bērns var nomirt no bada.

Aborts un sabiedrība

Nekādi ekonomiski vai sociāli apsvērumi neattaisnos ieņemta bērna nonāvēšanu, tieši tāpat kā neviens neuzņemsies attaisnot jau paaugušos bērnu nogalināšanu. Apzinoties ieņemto bērnu ka dzīvu cilvēku, doma par abortu kļūs absurda jebkāda ekonomiskā vai sociālā situācijā.

Tomēr pilnīgi noteikti nav pareizi visu atbildību par jauno dzīvību uzlikt tikai uz bērnu ieņēmušās sievietes pleciem. Pirmkārt, tas ir arī bērna tēva, visas ģimenes, bet tālāk arī draudzes vai kopienas un visas sabiedrības pienākums, rūpēties par to, lai bērns tiktu uzņemts ar mīlestību un varētu ne tikai ienākt šajā pasaulē, bet arī tajā pastāvēt.

Aborta sekas

Tie, kas saka, ka aborts esot "sievietes interesēs", bīstami maldina sevi un citus, jo ikviens aborts nodara visiem ar to saistītajiem, bet jo īpaši pašai sievietei lielu garīgu ļaunumu, ar kuru var nškties cīnīties daudzu gadu garumā. Sekas var ietvert depresiju, vainas apziņu, miega traucējumus, emocionālu aukstumu, u.c.; mātei var iestāties t.s. pēcaborta sindroms. Aborts var izraisīt arī ļoti nopietnas fiziskas sekas mātes veselībai (dzemdes un olnīcu iekaisumi, neauglība, nespēja iznēsāt bērnu, u.c., aborts var būt par cēloni arī sievietes nāvei).

Vai ir iespējama dziedināšana?

Tīši izdarīts aborts, tāpat kā ikviena slepkavība, ir īpaši smags grēks, kas sauc uz debesīm pēc atriebības. Ja nu aborts ir bijis kādreiz izdarīts, var rasties jautājums, vai ir vēl kāda izeja, vai ir vēl iespējama sirdsapziņas dziedināšana? Atbilde ir - izeja pastāv un dziedināšana ir iespējama. Tas var nepavisam nebūt viegli, ir jāspēj no sirds dziļumiem nožēlot notikušo, ir jāspēj lūgt piedošanu, un ir jāspēj piedot. Labākais šādā situācijā ir paļāvība uz Dievu, kurš vēlas, lai katrs cilvēks tiktu izglābts un dāvā savu piedošanu katram, kas to patiesi lūdz (katoļu un pareizticīgajai Baznīcai piederīgajiem būtisku palīdzību var sniegt Grēksūdzes sakraments).

Lasiet vēl:
Kāds ir risinājums?
Statistika par situāciju Latvijā
Sieviešu liecības par piedzīvoto