Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par garīgu adopciju

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par garīgu adopciju

1. Kas ir garīgā adopcija?
Garīgā adopcija ir lūgšana ieņemta, bet vēl nedzimuša bērna nodomā. Bērna, kura dzīvība mātes klēpī ir apdraudēta. Lūgšana ilgst deviņus mēnešus. Cilvēks, kurš apņemas garīgi adoptēt kādu vēl nedzimušu bērniņu, apņemas katru dienu visu šo deviņu mēnešu laikā lūgties vienu rožukroņa noslēpumu (Tēvs mūsu …, 10 Esi sveicināta Marija …, Gods lai ir Tēvam …) no priecīgās, sāpīgās vai augstās godības daļas, kā arī speciālu lūgšanu bērna un viņa vecāku nodomā. Pie lūgšanas var pievienot brīvprātīgi izvēlētas papildu apņemšanās.

2. Kādas var būt papildu apņemšanās?
Tie var būt, piem., bieža grēksūdze un Svēta Komūnija, Vissvētākā Sakramenta adorācija, Svēto Rakstu lasīšana, gavēnis ar maizi un ūdeni, atteikšanās no sliktiem ieradumiem, palīdzība personām, kurām ir nepieciešamas papildu lūgšanas (litānijas, novennas, kronīši…) Jāapņemas reāli īstenojamas lietas, ņemot vērā individuālās iespējas izpildīt to, ko apņēmies.
 
3. Vai var pieņemt lēmumu par garīgo adopciju un neko papildus neapņemties?
Jā. Papildu apņemšanās nav obligāta, kaut gan adoptētāji to labprāt dara.
 
4. Kā radās garīgā adopcija?
Tā radās pēc Dievmātes parādīšanās Fatimā kā atbilde uz Dievmātes aicinājumu lūgties Rožukroni, aicinājumu uz nožēlu un gandari par grēkiem, kas visvairāk ievaino Viņas Bezvainīgo sirdi. 1987. gadā tā tika ieviesta Polijā. Pirmais garīgās adopcijas centrs radas pauliniešu baznīca Varšavā. No turienes ta izplatījās pa visu Poliju un ārpus tās robežām.
 
5. Kādi ir garīgās adopcijas augļi?
Garīgā adopcija efektīvi dziedē dziļus iekšējus savainojumus, kurus ir radījis aborta grēks. Tā ļauj mātēm atrast ticību Dieva žēlsirdībai un ienes mieru viņu sirdīs. Kā ļoti konkrēta, nesavtīga un personīga dāvana (caur lūgšanām, upuriem, gavēni), tā, īpaši, jauniem cilvēkiem palīdz veidot raksturu, cīnīties ar egoismu, atklāt prieku atbildīgā vecāku lomas pildīšanā, darot spējīgus lūkoties uz mīlestibu un seksu ar Dieva acīm. Sistemātiskas lūgšanas un dažādi labi darbi (apņemšanās) padziļina kontaktu ar Dievu. Palīdz atklāt novārtā atstātas askētiskās prakses dziļo jēgu. Tā varētu kļūt par faktoru kopīgas lūgšanas un mīlestības atdzimšanai ģimenē.
 
6. Kas var garīgi adoptēt?
Katrs – gan laicīgās, gan konsekrētās personas, gan virieši, gan sievietes – jebkura vecuma cilvēki. Vienīgi bērni to var uzņemties atrodoties vecāku uzraudzībā.
 
7. Cik reizes var garīgi adoptēt?
Šo lēmumu var pieņemt vairākkārt ar nosacījumu, ka ir izpildītas iepriekšējās saistības.
 
8. Vai katru reizi jāliek solījumi?
Jā.
 
9. Vai var garīgi adoptēt vairāk nekā vienu bērnu?
Garīgā adopcija attiecas tikai uz vienu bērnu.
 
10. Vai zinām, kādas tautības būs adoptētais bērns?
Nezinām. Un ari bērna vārdu zina vienīgi Dievs.
 
11. No kurienes pārliecība, ka Dievs uzklausa mūsu lūgšanas?
Mūsu parliecibu balstam uz ticību Dieva visvarenībai un neierobežotai žēlsirdībai. Dievs ir Dzīvības Devējs un Viņa griba ir, lai katrs ieņemtais bērns dzīvotu un būtu vecāku mīlestības apņemts.
 
12. Vai tas ir grēks, ja kādu dienu aizmirst palūgties vēl nedzimušā bērna nodomā?
Aizmiršana nav grēks. Grēks ir apzināta un labprātīga Dievam dotā solījuma nepildīšana.
 
13. Kādā veidā var dot privāto solījumu ?
Nolasīt solījuma tekstu (vislabāk krusta vai svētbildes priekšā) un, sākot no šī brīža, deviņus mēnešus lūgties vienu brīvprātīgi izvēlēto Rožukroņa noslēpumu kā arī lūgšanu bērna un viņa vecāku nodomā. Lai atcerētos, labi ir pierakstīt datumu, kad ir dots solījums un esat sācis lūgties, un laiku, kad beidzas solījuma dotais termiņš. Šo solījumu ir iespējams svinīgi salikt Skaistkalnes Visvētākās Jaunavas Debesīs uzņemšanas baznīcā Sv. Mises laikā kustības “Par dzīvību” ikgadējās rekolekcijās (sekojiet informacijai).