Novenna svētajam Jāzepam

Svētais Jāzep, lūdz par mums!
 
Ievads
Jauno laiku rītausmā tev, svētais Jāzep, pirmajam tika atklāts pārsteidzošs noslēpums: Vārds kļuva Miesa tavas līgavas klēpī. Eņģeļa pasludināšana tevi ieved tuvās attiecībās ar Dievu, kuram tu kļūsti uzticams draugs: turpmāk Viņš cer uz tevi kā ne uz vienu citu patriarhu; Viņš tev dāvā savu uzticību bez ierobežojuma un dara tevi par sargātāju savam mīlestības plānam uz pasauli.
Tu, pazemīgais galdniek, ar savu piekrišanu kļuvi Jaunavas Mātes līgavainis un Dieva Dēla tēvs! Tomēr tu esi tikai cilvēks kā visi citi; protams, Kungs tevi piepildīja ar visām harismām (dāvanām), kuras tev bija nepieciešamas, lai īstenotu šo kalpojumu, bet žēlastība neiznīcina dabu un tev katru dienu bija jāatkārto tavs „jā” Gara darbībai.
Nevienam nav šaubu, ka „Nabago Tēvs” tevi izvēlējās, jo tevī kontemplēja savu līdzību. Tava vienkāršā un taisnīgā dzīve savaldzināja To, kurš sapņoja saviem bērniem atklāt savu labvēlīgo tēvišķību un meklēja pietiekami nabadzīgu vīru, kurš uzņemtu viņa dēlu, viņu nepiesavinoties.
Pie kā mēs ietu, lai iemācītos iepazīt apsolījuma Emanuēlu, ja ne pie tevis, svētais Jāzep, kura misija bija viņu uzņemt, lai mums stādītu priekšā un mums iemācītu viņu mīlēt kā Marijai (burtiski – „Marijas skolā”)?
Paldies, ka uzņem mūs savā pazemīgajā mājvietā un mums dāvā vairāk, nekā mūsu sirdis uzdrīkstas cerēt.

1. diena
Evaņģēliju diskrētums attiecībā uz tevi, bez šaubām, ir visskaistākā uzslava, ko varētu tev sniegt. Ar tevi viss ir vienkārši: Dievs runā, tu paklausi.
Tev pietiek ar ticību: tā izgaismo tavu nakti; nekavējoties tu dodies cerības ceļos, lai īstenotu mīlestības kalpojumu, ko Kungs tev uztic.
Tava vienīgā atlīdzība: būt par Tēva prieka kalpu, pazūdot viņa godības ēnā. To, ko pasludināja Jānis Kristītājs, tu jau izdzīvoji pirms viņa: „Kam ir līgava, tas ir līgavainis; līgavaiņa draugs ir klāt, viņš to klausās, un Līgavaiņa balss viņu pilda ar prieku. Tas ir mans prieks, un tas ir pilnīgs. Viņam ir jāaug, bet man jāiet mazumā.” Jau labu laiku pirms apustuļiem tu iegāji pilnīgā priekā par mīlestībā veltītu dzīvi, Tēva, Dēla un Svētā Gara priekā, triju Personu vienotajā priekā, kuru tu pirmais uzņēmi ar savu līgavu Mariju. Cik maigs un caurstrāvojošs bija šis Svētās Ģimenes prieks!
Kā saule tas izgaismoja jūsu dzīvi: dedzīgāks par bailēm, kad Bērna dzīvība tika apdraudēta; dziļāks par visiem pārbaudījumiem, no kuriem jūs netikāt pasargāti; stiprāks par ieradumu apslēptās dzīves ikdienā.
Svētais Jāzep, iemāci mūs atklāt mūsu dzīves sirdī šo Gara prieka dārgo pērli. Lai mēs dzīvojam kā tu, ticības vienkāršībā, nemeklējot neko citu kā tikai Tā gribu, kas pirmais mūs ir mīlējis.
 
2. diena
Svētais Jāzep, aizstāvi mūs! Šis sauciens, kas spontāni paceļas no tavu bērnu sirdīm tik daudzu paaudžu garumā, lieliski apkopo tavu misiju blakus Jēzum, Marijai un katram no mums. Kad eņģelis tev dod zīmi, lūdzot ņemt savā vīrišķīgajā un maigajā aizsardzībā to, kura nes savā klēpī pasaules Pestītāju, tu aizsargā Māti no šķiršanās kauna un nekautrīgās ziņkāres, tu aizstāvi Bērnu no Heroda nāvējošās skaudības, tu aizstāvi savu ģimeni no Arhelausa izrēķināšanās. Bet tava aizsargājošā rīcība neaprobežojas tikai ar šiem būtiskajiem tavas misijas brīžiem: katru dienu un katru mirkli tu esi nomodā par Māti un viņas Bērnu. Cik gan reizes Jēzus ir paslēpies tavās rokās un Marija ir radusi patvērumu pie tevis: tava vienkāršā klātbūtne kliedē bažas, tavs skatiens nomierina, tavs smaids stiprina un dāvā drosmi! Ar tevi, roku rokā, Jēzus atklāj pasauli, un no kā gan viņam bīties, ja viņa tētis viņu pavada?
Marija var ieslīgt klusajā lūgšanā: viņa zina, ka viņas uzticīgais pavadonis ir nomodā. Tavas diskrētās un drošās modrības aizsardzībā dzīve var plūst vienkārša un tīra. Tu turpini aizstāvēt Baznīcu tās ceļā uz tēviju, jo tā ir Dieva ģimene, ko Tēvs tev uztic; arī mēs ar paļāvību piespiežam galvu pie tevis, pārliecināti, ka savā mīlestībā tu mūs neatgrūdīsi.
Sargā mūs katrā mūsu dzīves dienā, aizstāvi mūs no Ienaidnieka lamatām. Un, kad nāks ceļojuma noslēguma stunda, lai tavās rokās mēs veicam lielo pāreju!
 
3. diena
Kad zinām vecāku nozīmi bērna psiholoģiskajā izaugsmē, varam tikai sajūsmināties par tavas misijas lielumu, svētais Jāzep.
Protams, tu nedarbojies viens: tev blakus bija Bezvainīgā Marija. Bet jūsu misijas viena otru papildināja un, ja Jaunavas-Mātes piemērs varēja tevi iedvesmot, tad tomēr tev vienam bija jānodrošina šī jaundzimušā Bērna tēva loma (tēvišķība, paternitāte).
Kāda [galvu] reibinoša [atziņa] (burtiski – kāds reibums): atbildot uz tavu aicinājumu mostas Dieva Vārda cilvēciskā apziņa; tu aicini uzdrīkstēties citādības, brīvības un atbildības avantūru.
Caur saviem vārdiem tu modini viņa vārdus, un viņš tev atbild kā dēls savam tēvam. Klausoties tevī, viņš strukturē savu domāšanu, tavā vadībā (burtiski – skolā) viņš veido savu gribu, dzīvojot ar tevi, viņš ievirza savas jūtas, dialogā ar tevi viņš virza savu iztēli; tavā skatienā un tavos vārdos viņš smeļas paļāvību, kas viņu veido par cilvēku.
 
Marija un Jāzep, jūs zināt, cik ļoti mēs esam ievainoti šajās mūsu cilvēcības pamatattiecībās! Nāciet dziedināt mūsos mātišķības un tēvišķības ievainojumus, kas mums traucē iegūt patiesu brīvību un pilnīgu briedumu!
Svētais Jāzep, lai tavs skatiens, pilns labestības, un tavi vārdi, maigās stingrības apzīmogoti, mums no jauna dāvā cerību un mūs atbrīvo tai misijai, kuru Kungs mums uzticēja. Lai caur tavu labvēlīgo tēvišķību mūsu debesu Tēvs mūs pārveido (burtiski – pārrada) par saviem mīļotajiem dēliem pēc sava Pirmdzimtā tēla un līdzības.
 
4. diena
Tā nav, ka, neskatoties uz Dieva darbu tavā saderinātajā, tu tomēr esi aicināts viņu ņemt pie sevis; gluži pretēji – Kungs tev viņu uztic, tāpēc ka tas, kas ir ieņemts viņā, nāk no Gara. Mozus tuksnesī izmeta līkumu, lai labāk varētu redzēt krūmu, kas dega, bet nesadega, bet Kungs neļāva tam tuvoties, jo zeme, uz kuras tas atradās, bija svēta. Tu, Jāzep, ik dienas kontemplēji Mariju, pilnu žēlastības, patieso degošo Krūmu, kuru Dievs gribēja iestādīt uz tavas šķīstās zemes.
Dievs Mozum sevi darīja zināmu kā Tēvu Dievu, un atklāja svēto tetragrammu, savas labvēlīgās klātbūtnes ķīlu savai tautai; bet tev, Jāzep, jādod vārds Vārdam, kas kļuva miesa, un jādara zināms pasaulei vienīgais cilvēkiem dāvātais vārds, caur kuru mums jābūt pestītiem.
Ja Mozum bija misija izvest Izraēla tautu no verdzības zemes, caur tevi, Jāzep, piepildās Oseja pravietojums: „No Ēģiptes es aicināšu savu dēlu”. Pavadot dievišķo Bērnu apsolītajā Zemē, tu pasludināji Augšāmcelšanās notikumu, kurā Dievs pilnībā atklāj šo tēvišķību, kuras priekštēls tu tik labā veidā biji.
Mēs nebeigsim sludināt tavu lielumu, ak, svētais Jāzep! Raksti saka par Mozu, ka viņš bija vispazemīgākais no cilvēkiem, bet nav šaubu, ka tajā viņš vēl tikai pavēstī tavu pazemību.
Lielais svētais Jāzep, sagatavo mūs uzņemt mūsu dzīvēs Jēzu un Mariju, kā tu to darīji; iemāci mums viņus kontemplēt un veldzēties viņu klātbūtnē; atved mūs uz mūsu zemi, kad mēs novirzāmies no pareizā ceļa, tālu no viņiem un Evaņģēlija. Māci mūs, kā piesaukt maigo Pestītāja Vārdu ar cieņu un mīlestību, lai tas vienmēr būtu uz mūsu lūpām un mūsu sirdīs, kā tas bija tavā un Marijas sirdī.
 
5. diena
Prieka un miera Gars pilnībā bija pār tavu pazemīgo mājokli, svētais Jāzep, un skumjas neatrada patvērumu zem tava jumta. Tomēr pārbaudījumi tev netika aiztaupīti, bet tu smēlies savu mierinājumu Jēzū un Marijā, un savu spēku – paklausībā Dieva plānam.
Gars mierinātājs tevi apmeklēja labu laiku pirms apustuļiem, lai tu varētu mierināt tos, kas tev bija uzticēti. Tādejādi tava līgava atrada pie tevis šķīstu mierinājumu, kas viņai bija nepieciešams apslēptās dzīves grūtajos brīžos, un Jēzus pats gribēja meklēt mierinājumu sava tēta rokās sava bērna un pusaudža [attīstības] ceļā.
Caur tevi, ak labais svētais Jāzep, skaidri atklājas mūsu debesu Tēva maigā seja.
 
Arī mēs, pilni paļāvības, nākam kā Marija un Jēzus meklēt pie tevis mierinājumu, kas mums ir vajadzīgs, lai mierīgi un drosmīgi nestu mūsu ikdienas dzīves pārbaudījumus.
Palīdzi mums pasargāt mūsu sirds dziļumos šo prieku, kas tevi nekad nepameta, un iemāci mums palikt kā tu – atvērtiem visiem mūsu brāļiem, kas meklē nedaudz stiprinājuma un mierinājuma ceļā uz Svēto Pilsētu, kur mūsu Tēvs noslaucīs visas asaras no mūsu sejām un ievedīs mūs savu bērnu pilnīgajā priekā.
 
6. diena
Tu mīlēji savu arodu, svētais Jāzep, un tu lepojies piederēt galdnieku apvienībai: no viņu vidus taču Dievs izvēlējās savus labāko rabīnus! Bet ekonomiskā situācija vienam ciemata amatniekam nebija visai spīdoša; tādējādi tev bija smagi jāstrādā, lai dotu savai ģimenei to, kas tai bija nepieciešams pieklājīgai dzīvei.
Turklāt, kāds Tev bija satraukums barot Dieva Dēlu, patieso Maizi no debesīm, ar kuru Tēvs vēlējās paēdināt savus bērnus, atbilstoši nepieciešamībai (vai – apgādājot nepieciešamību) pēc dzīvības Vārda, ar kuru viņš gribēja mūs piepildīt, neaizmirstot Mariju, savu Bezvainīgo Māti!
Jau ļoti agrā vecumā tu mācīji dievišķajam Bērnam savu meistarību; tu viņam nodevi tikumu darbu padarīt labi, un tavi vārdi krita labā zemē, jo svētais Justīns otrajā gadsimtā stāsta, ka Palestīnā tika cildināti arkli, kas nākuši no Ješua Ben Jusefa (Jeshoua ben Youssef), no Nācaretes darbnīcas.
Ak, labais, svētais Jāzep, aizstāvi mūsdienu tehnoloģijas pielūdzošos jauniešus; iemāci viņiem mīlēt roku darbu un cienīt strādnieku stāvokli, atceroties, ka Dieva Dēls gandrīz trīsdesmit gadus nodarbojās ar pazemīgo galdnieka arodu!
Piemini savas bailes tajos brīžos, kad pietrūka ēdiena un kad bija bezdarbs, un nāc palīgā visiem pazemotajiem tēviem, kas nespēj vairs uzturēt tos, kas viņam uzticēti!
 
7. diena
Evaņģēlijs mums saka, ka tu biji „taisnīgs”, Jāzep, kas nozīmē – pielāgots Dievam, viņa likumam, viņa baušļiem. Caur tavu apzinīgo (skrupulozo) paklausību Kunga priekšrakstiem, tu gribēji viņam apliecināt savu mīlestību un savu uzticību. Viņš zināja, ka var paļauties uz tevi, tāpēc Kungs tevi izvēlēja, lai tu būtu par sava Dēla tēvu tādos apstākļos, kuri prasīja paļāvību, kurai nav robežu.
Būdams dievbijīgs ebrejs, tu iemācījies visās lietās paļauties uz to, ka Dievs ir uzticīgs. Un, tā kā Viņš gribēja tev uzticēt šo kalpojumu, tu nešaubījies, ka Viņš tev dos arī līdzekļus to nodrošināt. Tātad tu balstījies uz šo dāvanu, kas paredzēta, lai kļūtu par to, ko Dievs no tevis gaidīja. Un līdz ar to, paļaujoties, tu patiešām piedalījies Dieva tēvišķībā pret Viņa Dēlu.
Ar eņģeļa vārdiem Tu uzņēmi savu dziļāko identitāti, kas sakņojas Dievā; un Viņā tu smēlies spēku uzticībai, paliekot nelokāms visos tumšajos nakts brīžos un visos pārbaudījumos.
Identificējoties pilnībā ar savu misiju, tu katru dienu arvien dziļāk iesakņojies savas būtības patiesībā un savas dzīves jēgā, tādējādi atklājot mieru, ko neviens tev nevarēja atņemt.
Uzticīgais kalps, kas uz visiem laikiem esi iegājis sava Skolotāja priekā, iemāci mums [rīkoties] kā tev – saņemt no Dieva, arvien vairāk atvērties misijai, jo viņš mums uzticas, un smelties Jēzus un Marijas skatienā uzticības spēku, kas ved uz patieso brīvību un dzīvi.
 
8. diena
Nav šaubu, ka tev, labais svētais Jāzep, nevajadzēja daudz iejaukties, lai labotu un pārmācītu Jēzu; bet tev būs visas iespējas īstenot šo kalpojumu par labu tiem, kas sevi atzīst par taviem bērniem!
Mums nav tava dievišķā Dēla nevainības, bet no debesu augstumiem tu mūs redzi viņā, un uz viņu tu mūs ved caur savu tēvišķīgo, pacietīgo pedagoģiju.
Protams, pārmācīšana vienmēr nedaudz baida, bet mēs esam pārliecināti, ka, nākdama no tevis, tā būs atbilstoša; mēs uzdrīkstamies arī tev lūgt mūs pārmācīt un mūs labot katru reizi, kad mēs novirzāmies no taisnā ceļa.
Atver mūsu acis, lai mēs varam atpazīt šo pestījošo pārmācību un sodus, ko mēs saņemam no tavas labestības, kā tavas tēvišķības zīmes un aicinājumu uz atgriešanos.
 
Nezaudē drosmi, redzot mūsu sacelšanos, dumpošanos un mūsu aklumu: mēs esam bērni ar cietu skaustu un grēka ievainoti; bet piemini Asinis, ko Jēzus izlēja par mums un godību, kurā viņš grib ar mums dalīties.
Paldies, svētais Jāzep, ka mūs vadi ar maigumu un stingrību caur mūsu laika tumsu un gaismu līdz tai dienai, kas mēs beidzot drošībā atpūtīsimies debesu Jeruzalemē, kur tu mūs gaidi.
 
9. diena
Labais svētais Jāzep, tev, kas ar tādu gādību biji nomodā par Svēto Ģimeni, mēs uzticam mūsu dabiskās un reliģiskās ģimenes; sargā mūs Gara vienībā ar miera saiti (Ef 4, 3)! Attālini no mums šķēlēju un meli un iemāci mūs palikt skaidrības gaismā!
Tu zini, cik ļoti mūsu ievainotajām sirdīm ir tieksme tiesāt un kritizēt; cik ļoti tās ir skaudības un iekāres tārpu apdraudētas; dusmas ir paklājs pie mūsu durvīm, un rūgtuma un apslēptā naida pelēkie mākoņi aptumšo mūsu dvēseles debesis. Iemāci mums dalīties dienišķajā piedošanas maizē, bez kuras neviena brālība nevar pastāvēt! Dari mūs par miera nesējiem un tavas žēlsirdības kalpiem; palīdzi mums paklausīt Kunga priekšrakstam: „Mīliet jūsu ienaidniekus, dariet labu, atmaksu negaidīdami (Lk 6, 35),” lai kļūtu par „debesu Tēva” (Mt 5,  44 – 47) dēliem!
Svētais Jāzep, mēs tev arī uzticam mūsu sirdis un dvēseles, mūsu kopienas un ģimenes, lai tajās vienmēr valda Kristus miers, jo tāds ir tā aicinājuma mērķis, kas mūs visus sapulcināja vienā Miesā (Kol 3, 15).
Pamodini mūsos atbildības izjūtu un dari mūs par uzticīgiem un pazemīgiem tās vienotības kalpiem, par kuru Jēzus tik neatlaidīgi lūdza savu Tēvu: „Lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis (Jņ 17, 22 – 23).”
 
Veltīšanās
Šīs novennas noslēgumā, ak, labais svētais Jāzep, mēs nākam, lai tev atjaunotu mūsu veltīšanos. Kam gan labāk par tevi mēs varētu uzticēt savu dzīvi?
Tu zināsi, kā mums palīdzēt pieaugt žēlastībā un gudrībā Dieva, mūsu Tēva, un cilvēku, mūsu brāļu, acīs. Tu mūs sargāsi no ienaidnieka lamatām un no visiem tiem, kas vēlas iegūt mūsu dzīvi. Tu rūpēsies par mūsu garīgajām un laicīgajām vajadzībām, mācot visu darīt Dieva godam un dvēseļu pestīšanai.
Iemāci mums kontemplēt Jēzu un Mariju un viņiem veltīt savu dzīvi. Tāpat kā viņi, mēs gribam tevi mīlēt un tev paklausīt kā tēvam, lai dzīvotu mierā, paļāvībā un uzticētu sevi Providencei.
Tavā skolā mēs gribam iemācīties svēto paklausību, pazemīgu Kunga mācekļu maigumu, sirds caurspīdīgumu bērnības garā, to šķīstību, kas piemīt tiem, kas visu atdevuši, miera nesēju neuzkrītošo (diskrēto) degsmi, un Dieva dēlu prieku.
Tādējādi, dienu pēc dienas mēs vēlamies sagatavoties, kontemplēt pilnīgā skaidrībā tos brīnumus, kurus Jēzus ir sagatavojis tiem, kas ļauj sevi pārveidot tajā skolā, kurā viņš pats ir gājis.
Kā to darīja Jēzus savas dzīves rītausmā, kā to darīja Vissvētākā Jaunava Marija, mēs tev uzticam, svētais Jāzep, mūsu sirdis, mūsu dvēseles un mūsu dzīves: mēs gribam pavadīt savas dienas šeit virs zemes tavā vadībā, lai ar tevi nonāktu debesu Tēvijā, kur mēs veidosim vienu Ģimeni: mūsu debesu Tēva Ģimeni, kurā mēs visi būsim svētlaimīgi.
 
Svētā Jāzepa ģimene
[tālāk seko adrese]
Zīmējumi: La Rochette abatija (vai klosteris)
Meditācijas: Svētā Jāzepa ģimene