Kad sākas cilvēka dzīvība?

No dabaszinātniskā viedokļa nav nekādu šaubu, ka cilvēka dzīvība sākas tajā brīdī, kad saplūst viņa vecāku dzimumšūnas.
Zigota – šūna, kas radusies spermatozoīda un olšūnas saplūšanas rezultātā satur informāciju par visām cilvēku raksturojošām iedzimtajām individuālajām īpašībām: dzimumu, acu, matu un ādas krāsu, sejas vaibstiem, u.c. Apaugļošanās rezultātā radusies šūna – zigota, satur sevī visu cilvēka ģenētisko kodu, kāds tas vēlāk šūnu dalīšanās procesā pāriet uz visām citām cilvēka šūnām. Jau no sava ieņemšanas brīža katrs bērns ir viņš pats, jauna cilvēciska būtne, atšķirīga no abiem saviem vecākiem. Katrs no mums, savas dzīvības sākuma posmā, ir bijis tikai vienas šūnas lielumā.
Faktu, ka cilvēka dzīvība sākas ar cilvēka ieņemšanas brīdi, kas ir tad, kad spermatozoīds apaugļo olšūnu, atzīs praktiski jebkura medicīnas mācību grāmata.
Nobela prēmijas komiteja fizioloģijā un medicīnā 1991.gadā pauda skaidru viedokli: “Nobela komiteja atzīmēja, ka cilvēka dzīvība sākas ar jonu kanālu aktivizāciju, kad spermatozoīds savienojas ar olšūnu apaugļošanās procesā. Visām šūnām ir elektriskie lādiņi iekšpus un ārpus tām un to starpību sauc par membrānas potenciālu. Apaugļošana izmaina šo potenciālu, lai novērstu to, ka cits spermatozoīds pievienojas apaugļotajai olšūnai. [NY Times, 8 October 1991, citēts pēc “The Facts of Life”]
Ja nu tomēr tiek mēģināts apgalvot, ka cilvēka dzīvība varētu nesākties ar ieņemšanas brīdi, jāņem vērā, ka izdarot secinājumus jautājumos, kas skar cilvēka dzīvību, jebkuras neskaidrības vai šaubas interpretējamas tā, lai tās nāktu par labu cilvēka dzīvībai (kaut arī patiesībā šeit īsti nav vietas pat neskaidrībām vai šaubām).
No cilvēka dzīvības viedokļa ir būtiska atšķirība starp spermatozoīdu un olšūnu kā dzimumšūnām no vienas puses un zigotu, kas ir izveidojusies to saplūšanas rezultātā, no otras puses. Gan spermatozoīds, gan arī olšūna ir dzīvas šūnas, tomēr katra no tām ir piederīga kādam citam cilvēkam un satur tikai pusi no ģenētiskās informācijas, ko bērns iegūst apaugļošanās rezultātā, un kas ir pilnā mērā klātesoša jau tieši viņa identitāti reprezentējošajā pirmajā šūnā – zigotā. Ja iet bojā atsevišķs spermatozoīds vai olšūna, nevienam cilvēkam tiešs būtisks kaitējums netiek nodarīts.
Iznīcinot zigotu, tiek iznīcināts cilvēks!