2. oktobris – 8. diena

Lai žēlsirdīgā samarieša mīlestība iedvesmo mūsu tautas sirdis un prātus.

Lasījums
Tad Jēzus iesāka un sacīja: Kāds cilvēks, iedams no Jeruzalemes uz Jēriku, iekrita slepkavu rokās. Tie viņu aplaupīja un ievainoja, un, atstājuši pusdzīvu, aizgāja. Bet gadījās, ka kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, viņu ieraudzījis, pagāja garām. Tāpat arī levīts, kad bija tanī vietā, viņu redzēdams, pagāja garām. Bet kāds samarietis, iedams savu ceļu, nonāca pie viņa un, to ieraudzījis, apžēlojās. Un tas, piegājis klāt, apsēja viņa brūces, ieliedams tanīs eļlu un vīnu, un, uzcēlis viņu savā lopā, aizveda to mājvietā un rūpējās par viņu. Bet otrā dienā viņš, izvilcis divus denārijus, deva tos mājas saimniekam, sacīdams: Gādā par viņu, un, ko tu vairāk izdosi, es, kad atgriezīšos, atdošu tev. Kā tev šķiet, kurš no šiem trim bija tuvākais tam, kas iekrita slepkavu rokās? Un viņš atbildēja: Tas, kas viņam parādīja žēlsirdību. Un Jēzus viņam sacīja: Ej, un tu dari tāpat!
Lk 10, 30-37

Pārdomas
Šeit Jēzus pavēl mums parādīt žēlsirdību vardarbības un nāves kultūras upuriem. Bet kādēļ priesteris un levīts neparādīja žēlsirdību? Varbūt tie baidījās, ka laupītāji varētu būt paslēpušies kaut kur tepat aiz stūra. Viņi sev jautāja: “Kas ar mani notiks, ja es apstāšos, lai šim vīram palīdzētu?”
Turpretim samarietis apgrieza jautājumu otrādi un jautāja: “Ja es neapstāšos, lai šim vīram palīdzētu, kas notiks ar viņu?” Nedzimušo aizsardzības darbā uztrauksimies nevis par to, kas notiks, ja mēs kaut ko darīsim, bet par to, kas notiks ar nedzimušajiem, ja mēs neko nedarīsim.

Lūgšana
Tēvs, mūs aizkustina līdzība par žēlsirdīgo samarieti, kurš ļāvās vairāk līdzjūtībai nekā bailēm. Dāvā mums tādu pašu sirds nostāju. Ļauj, lai mēs, iestājoties par nedzimušajiem un aizstāvot viņus, nekad nedomātu, ko tas mums maksās. Mēs lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Sagatavoja Frenks Pavone, “Priests for life”