7. oktobris – 15. diena
Lai visi mēs, Dieva ļaudis, saprastu, ka esam savu brāļu sargi.
Lasījums
Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva. Un Dievs sacīja uz Kainu: „Kur ir Ābels, tavs brālis?” Tas atbildēja: „Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?” Bet Viņš teica: „Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes.
(Rad 4, 8-10)
Pārdomas
Bībele ir pilna ar citātiem, kuros runāts par mūsu pienākumu rūpēties par līdzcilvēkiem. Daudzajos baušļos Mozus grāmatās, kur pavēlēts mīlēt ģimeni, kaimiņus un pat svešiniekus, kā arī Jēzus stāstītajā līdzībā par žēlsirdīgo Samarieti var redzēt, ka Dievs liek mums rūpēties citam par citu.
Šajā kontekstā vainas satriektais Kains mēģina ignorēt šo pienākumu pret savu tuvāko radinieku, noraidot to kā nepamatotu. Tomēr uz viņu var attiecināt Šekspīra vārdus: „Man šķiet, viņš protestē pār mēru.”
Kaina iebildumu pamatā ir nevis pareizo atbildības robežu izpratne, bet gan viņa egoistiskā pašsaglabāšanās vēlme.
Kristus teica: „Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par draugiem.” (Jņ 15,13) Lūk, dievišķās mīlestības mērs! Tieši tas lika Dievam visas cilvēces laicīgās un mūžīgās labklājības labā upurēt to, kas Viņam bija visdārgākais (skat. Jņ 3,16). Kaut arī daudz mazākā mērā, tomēr to pašu Viņš sagaida arī no mums.
Mēģināt izvairīties no pienākumiem pret otru ir veltīgi. Mēs nedrīkstam vienkārši aizbēgt, noraidot visvājākos mūsu vidū: nedzimušos, invalīdus, slimos un vecos ļaudis. Tāpat kā Kaina gadījumā, Dievs redz un dzird viņu ciešanas un mums būs jāatbild par to, ko mēs šo līdzcilvēku labā darām vai nedarām.
Lūgšana
Tēvs, palīdzi mums aptvert, ka esam „savu brāļu sargi”. Kad mēs, egoistisku motīvu vadīti, gribam šo pienākumu pamest, lūdzam, aicini mūs uz atgriešanos, lai mēs varētu būt pateicīgi Tev un savam „brālim.” To lūdzam caur Tava Dēla, mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastību un palīdzību. Amen.
Sagatavoja mācītājs Robs Šenks, “Faith in action” (“Ticība darbībā”) prezidents