9. oktobris – 17. diena

Lai mēs visi dziļāk saprastu to, ka dzīvības aizstāvības vēsts sakņojas 2 pamatpatiesībās:
a) Dievs ir,
b) Es neesmu Dievs.

Lasījums
Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.
Rad 2, 7

Pārdomas
No Bībeles pirmajām līdz pēdējām lapaspusēm atbalsojas viena tēma – vienīgi Dievam ir vara pār cilvēka dzīvību. Viņš to radīja, bija tajā līdzdalīgs, viņš nomira, lai to izglābtu, un augšāmcels to mūžībai.
Radīšanas akts, kas aprakstīts Radīšanas gr. 2, 7 un vēl pirms tam – Radīšanas gr. 1, 26–27, ir suverēns akts. Dievam tas nebija jādara, viņš būtu mūžīgi laimīgs arī bez mums. Tomēr, mums to nelūdzot un bez mūsu nopelna, viņš no nebūtības mūs ir izsaucis dzīvībā un uztur mūsu eksistenci ik mirkli. Un viņš to dara Kristū: „Jo caur viņu ir viss, kas ir radīts (..), viss ir dibināts viņā.” (Kol 1, 16 – 17)
„Jūs nepiederat paši sev,” apustulis Pāvils pasludina 1. Kor vēstules 6. nodaļā. Mēs piederam vienīgi Dievam. Uzticot mums rūpēties vienam par otru, viņš neļauj cilvēkam valdīt pār otru cilvēku kā par priekšmetu.
Dienvidkalifornijā praktizējošais abortu veicējs Džeimss Makmahons reiz skaidroja, kā viņš attaisno bērnu nonāvēšanu pēc 20. grūtniecības nedēļas, izmantojot tā saucamo „daļēju dzemdību aborta” metodi. Viņš nenoliedza, ka tas ir bērns, bet tomēr jautāja: „Kam šis bērns pieder? Protams, ka mātei.”
Cīņa abortu jautājumā patiešām ir cīņa par Dieva valdīšanu. Kristietis kā persona un kristīgā Baznīca nevar sēdēt rokas klēpī salikuši, kad citi pasludina, ka Dievs nav Dievs.

Lūgšana
Kungs, mēs esam tavi. Paldies, ka iedvesi mūsos dzīvības dvašu. Paldies, ka mums ir Tavu bērnu tiesības. Lai mūsu vārdi un darbība dzīvības aizstāvības jomā pasludina visai pasaulei, ka vienīgi Tu esi Kungs pār dzīvību un nāvi, pār mūsu brīvību un izvēlēm. Mēs lūdzam Jēzus Kristus vārdā. Amen.

Sagatavoja Frenks Pavone, “ Priests for life” direktors (ASV)