17. oktobris – 22. diena

Lai tie, kuri dzīvību uzskata par kaut ko ikdienišķu un pašsaprotamu, saprot, ka mēs dzīvojam pateicoties Dieva gribai.

Lasījums
Kas gan no visiem tiem to nezinātu un neatzītu, ka Kunga roka it visu pasauli ir darījusi, ka Viņa rokās ir visu dzīvo dvēseles un visu cilvēku miesu gars!
Īj 12, 9-10

Pārdomas
Ījabs bijis vīrietis, kurš bija piedzīvojis skumjas, pārbaudījumus un bēdas. Viņam viss tika atņemts, ieskaitot viņa ģimeni. Viņš pacieta slimību, izsmieklu un tiesāšanu no saviem draugiem. Ikviens deva viņam padomus par esošo situāciju un izjautāja par viņa garīgumu un viņa Dievu. Apstākļi, kuros atradās Ījabs, bija smagi, tomēr viņš nekad nezaudēja ticību. Kādēļ? Jo ,,Dieva roka ir veidojusi ikkatru dzīvo radību”. Būdams Dieva radīts, viņš zināja, ka dzīvei ir jēga un mērķis, neatkarīgi no apstākļiem.
Mūsdienu kultūrā mēs esam pazaudējuši šo pamatpatiesību: katra dzīvība ir Dieva radīta un tai ir atļauts dzīvot saskaņā ar Viņa augstāko varu. Kā cilvēkiem, kas lepojamies ar savu neatkarību, mums ir grūti atzīt savu atkarību no Dieva.
No mūsu radīšanas brīža, kad tikām izveidoti mātes miesās, līdz pēdējam elpas vilcienam Dieva Vārds skaidri norāda, ka ,,Viņa rokās ir visu dzīvo dvēseles un visu cilvēku miesu gars”. Šis ir laiks, lai mēs kā indivīdi un kā sabiedrība atzītu, ka pastāvam, pateicoties Dieva žēlastībai, un, godinot Viņa vārdu un Viņa mācību, varam atgriezties pie Viņa. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu pasaule ir pilna ar Ījabiem, cilvēkiem, kuri saskaras ar pārbaudījumiem un nelaimēm un kuriem izmisīgi sāp. Ījaba atbildei vajadzētu būt arī mūsu atbildei. Neatkarīgi no tā, ko piedzīvojam (kaut vai neplānotu bērniņa ieņemšanu), Dievs savā gudrībā un žēlastībā ienesīs savu pestīšanu šajā situācijā.
Kā es to zinu? Ījaba draugi, kuri apšaubīja Dieva augstāko varu, sauca uz Dievu, lūdzot Viņa palīdzību. Tad Dievs deva norādījumu Ījabam lūgties par saviem draugiem, un, kad viņš to izdarīja, Dievs atjaunoja visu, ko Ījabs bija pazaudējis.
Dievs svētīja Ījabu tieši tādēļ, ka viņš nekad nezaudēja ticību un pazina, un uzticējās savam Radītājam.

Lūgšana
Paldies, Dievs, ka esi manas un ikvienas citas dzīvības Radītājs. Lūdzu, dari, ka es un sabiedrība, kurā dzīvoju, novērtētu Tavu dzīvības dāvanu! Lūdzu palīdzi mums novērsties no lepnības un apzināties, ka Tu mums esi vajadzīgs! Rādi, kā es varu šodien Tevi godināt, atbildot uz visām žēlastībām, kuras Tu dāvā bez maksas!

Sagatavoja Džordžeta Fornī (Georgette Forney) no „Anglicans for Life”