15. oktobris – 23. diena

Lūgsim spēku mīlēt tos, kuri mūs nemīl.

Lasījums
Bet Kungs sacīja: „Tev sāp sirds par ricinus stādu, gar kuru tu nemaz nebiji pūlējies, kuru tu nebiji izaudzējis, kas vienā naktī tapa un vienā naktī bija atkal pagalam. Un kā tad lai Man nebūtu žēl Ninives, tādas tik lielas pilsētas, ar vairāk kā simts divdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, kas vienkārši nezina atšķirt savu labo roku no savas kreisās un kuriem pieder daudz lopu?”
Jņ 4, 10-11

Pārdomas
Dievs nevērtē cilvēkus un lietas tā, kā mēs to darām. Jona mīlēja koka stādu vairāk nekā veselu pilsētu ar grēcīgiem cilvēkiem. Mēs mīlam savus suņus vairāk nekā kādu teroristu. Mēs mīlam savu mašīnu vairāk nekā ubagu ceļa malā. Un dažreiz mēs mīlam mūsu naudu vairāk nekā bērniņu, kas aug izmisušas pusaudzes miesās. Bet Dievs nav tāds kā mēs. Radīšanas grāmatas 1. nodaļā ir teikts, ka cilvēks ir Dieva radības kronis.
Mēs tikām radīti sestajā dienā, kad Dievs jau bija izveidojis zemi, zvaigznes, augus un dzīvniekus. Tāpēc Viņa mīlestība uz mums ir lielāka nekā uz augiem, dzīvniekiem vai jebkuru citu radītu lietu.
Un Jonas grāmata mums atklāj, ka Dievs mīl pat vislielākos grēciniekus un meklē viņus, lai saņemtu savās žēlsirdīgajās rokās. Tā ir mīlestība, kas tiecas pieskarties visiem saviem radītajiem bērniem: šai izmisušajai pusaudzei un bērniņam, kas aug viņas miesās, pat tirānam un teroristam.
Tātad tas ir atkarīgs no mums, vai mēs cenšamies mīlēt ar Dieva želsirdīgo mīlestību, palīdzot un lūdzoties par tiem, kas mūs vajā, un par tiem, kas mums neatbild ar pretmīlestību.

Lūgšana
Žēlsirdīgais Dievs, liekas, ka mīlestība pret ienaidnieku ir viena no grūtākajām lietām, ko Tu mums vari prasīt. Lūdzu, atgādini mums, ka tas ir veids, kā Tu mīli, un, ja Tu to prasi, tad dosi žēlastību to īstenot. Mēs lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Sagatavoja Deniss di Mauro, „Luterāņi dzīvībai” (“Lutherans for life”)