19. oktobris – 25. diena

Lūgsim par to cilvēku atgriešanos, kuri nevēlas atzīt, ka vienīgi Dievs ir Kungs pār cilvēka dzīvību.

Lasījums
Pār mani nāca Kunga vārds, kas man sacīja: „Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.”
Jer 1, 4-5

Pārdomas
Būt vai nebūt? Nav šaubu, ka jautājums par esību kopš seniem laikiem ir nodarbinājis filozofu prātus. Kāda ir esības jēga un kas ir tās pirmsākums? Atbilde meklējama šīs dienas Rakstu fragmentā.
Mums ir esība, jo Dievs mūs pazīst. Pasludinot, ka ir pazinis un izredzējis pravieti Jeremiju pirms viņa ieņemšanas, Dievs apliecina, ka mūsu esība pilnībā sakņojas Viņa esībā. Mēs esam un darbojamies, jo Dievs ir un to vēlas.
To pašu saka apustulis Pāvils, kad viņš apliecina sava laika filozofiem: ,,Jo Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam…” (Apd 17, 28a)
Viena no abortu „kultūras” traģēdijām ir tā, ka dzīvībai mātes miesās tik sirdi plosošā veidā ir tikusi atņemta tās vērtība.
Lai pievērstos abortu atbalstītāju argumentiem, cilvēkam ir jāpieņem, ka bērns mātes miesās neeksistē, ka viņam nav savas esības. Bet nekas nevar būt tālāk no patiesības.
Šis bērns ir Dievam zināms, un tādēļ tam ir esība.

Lūgšana
Kungs, mēs atzīstam, ka Tevī mēs dzīvojam, kustamies un esam. Mēs esam tādēļ, ka Tu esi. Mēs lūdzam Tavu žēlastību atzīt par vērtīgu ikvienu cilvēku un darboties, lai šo patiesību zinātu arī mums apkārt dzīvojošie. Amen.

Sagatavoja mācītājs J.Kirk van der Swaagh no „Conservative Congregational Christian Conference”