22. oktobris – 27. diena

Lūgsimies pazemību, strādājot Dieva Valstības labā.

Lasījums
Esiet tādā pārliecībā kā Jēzus Kristus, kas, Dieva veidā būdams, neuzskatīja par laupījumu līdzināties Dievam. Bet Viņš atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu. Kļūdams cilvēkiem līdzīgs, Viņš ārīgi izskatījās kā cilvēks. Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei.
Fil 2, 5-8

Pārdomas
Mēs varam paveikt neierobežoti daudz, ja mums nerūp, kam par to būs atzinība.
Jēzus dzīve virs zemes ir piemērs pilnīgai padevībai Tēva gribai. Viņa pazemība, līdzjūtība, maigums un rūpes par citiem atkal un atkal tiek atspoguļotas Jaunajā Derībā. Lai gan Jēzus bija iemiesojies Dievs, Viņš tomēr izvēlējās piedzimt pazemīgu darba ļaužu ģimenē.
Cik absurdi tam bija jāšķiet bagātajiem un varenajiem, ka Dieva Dēls, Mesija, kuru iepriekš pasludinājuši pravieši, „Jūdu Ķēniņš” piedzima un tika audzināts kā vienkāršs zemnieks.
Savu trīsdesmit trīs zemes dzīves gadu laikā Viņš nemeklēja bagātības, nepretendēja uz laicīgu varu un neieguva īpašumus.
Jēzus īsais šīszemes mūžs izmainīja vairāk dzīvju, mīkstināja vairāk siržu un deva cerību vairāk cilvēkiem nekā to spēja visi bagātie un varenie tautu ķēniņi kopā ņemot. Un savas zemes dzīves noslēgumā, mirstot uz krusta, Jēzus atvēra mūžīgās dzīves vārtus tiem, kuri ievēro Viņa vārdus un seko Viņa pēdās.

Lūgšana
Kungs, palīdzi mums sekot Jēzus pēdās. Liec mums pazemīgi un uzcītīgi strādāt, lai dzīvība atkal tiktu aizsargāta kopš ieņemšanas brīža, lai tiktu aizsargāti invalīdi, tie, kuri ir atkarīgi no mediķu aprūpes un visi nevainīgie Dieva bērni, kuru dzīvības ir apdraudētas. Lai atminamies seno teicienu, ka „tas, kurš vispirms nav iemācījies paklausīt, nevar vadīt”. Un piešķir, Kungs, mierpilnu sirdi, kad mēs strādājam Tavā vārdā. Amen.

Sagatavoja Ernests Olhofs (Ernest Ohlhoff), „National Right to Life” ( ASV)